Amerikas Savienoto Valstu Vēstniecība Rīga, Latvija

Senators Fulbraits

Fulbraita programma, ASV valdības starptautiskā apmaiņas programma, izveidota 1946. gadā saskaņā ar senatora Dž. Viljama Fulbraita ierosināto likumdošanu. Programma veidota, "lai palielinātu savstarpējo sapratni starp Amerikas Savienoto Valstu un citu valstu iedzīvotājiem." Fulbraita programmas ietvaros tiek piešķirtas stipendijas Amerikas un ārvalstu pilsoņiem, lai studētu, pasniegtu, lasītu lekcijas un veiktu pētījumus ārzemēs.

Programmas dibinātājs ir senators Dž. Viljams Fulbraits. 21 gada vecumā devies uz Angliju kā Rodsa stipendijas saņēmējs, viņš tur piedzīvoja kultūršoku un saprata, ka miers pasaulē sasniedzams tad, ja visu valstu tautas iepazīs un cienīs cita citas tradīcijas, kultūras un vērtības. Senatora Fulbraita ideja bija pati vienkāršība. Izveidot programmu, kuru īstenotu visā pasaulē, tā vienlaikus mudinātu studentus no cik vien iespējams daudzām valstīm studēt Amerikas Savienotajās Valstīs, gan arī pārliecinātu jaunos amerikāņus dzīvot Āfrikā, Āzijā, Eiropā , Rietumu puslodē un Klusā okeāna reģionā un iepazīties un izprast tos.

Sākotnēji šo programmu finansēja, pārdodot ASV nevajadzīgos armijas īpašumus, bet vēlāk arī ar ASV piederošo ārzemju valūtu, ko ieguva, pārdodot labību ārzemēs, kā arī ar Kongresa piešķirtajiem līdzekļiem. Pirmajos darbības gados programma lielā mērā pastāvēja, pateicoties Amerikas entuziasmam; jaunajā gadsimtā tai jaunu enerģiju dod 51 divpusēja Fulbraita komisija un izglītības iestādes visā pasaulē. Šobrīd apmēram 60 procentus no programmas izmaksām sedz Amerikas Savienoto Valstu valdība, pārējos līdzekļus dod izglītības iestādes, vairāk nekā 40 citu valstu valdības un privātais sektors. Pašlaik 21 no 51 partnervalstīm nodrošina tādu pašu finansējumu kā ASV vai to pārsniedz.

Termins “ Fulbraita stipendija” ietver ļoti daudzveidīgas programmas: stipendijas Amerikas un ārvalstu maģistratūras un doktorantūras līmeņa studentiem; stipendijas zinātniskā darba veikšanai līdz pat vienam gadam amerikānim ārzemēs un ārvalstu zinātniekam; stipendijas lekciju lasīšanai; īstermiņa mācībspēku apmaiņa; pasākumi, lai atvestu uz Amerikas Savienotajām Valstīm valsts pārvaldes darbiniekus; programmas skolotāju un administratoru apmaiņas veicināšanai, kontakti starp institūcijām; svešvalodu apguve, kā arī doktorantu un pasniedzēju zinātniskais darbs ārzemēs.

Fulbraita programma aptver gandrīz visas iespējamās mākslas un humanitāro zinātņu, uzņēmējdarbības un finanšu, zinātnes un tehnoloģiju, izglītības, žurnālistikas, plašsaziņas līdzekļu un valsts pārvaldes disciplīnas. Šīs stipendijas saņēmēju vidū ir izcili cilvēki no visām dzīves jomām gan Amerikā, gan ārzemēs. Starp viņiem ir dzejnieki un prezidenti, Nobela prēmijas laureāti un laikrakstu komentētāji, mākslinieki un biznesa līderi, ekonomisti, ārsti, aktieri, dramaturgi, finansisti un kabinetu locekļi. Lai kāda būtu stipendiāta studiju joma vai profesija, pieredze, kas iegūta, pateicoties Fulbraita stipendijai, ir paplašinājusi un padziļinājusi potenciālo vietējo un starptautisko līderu skatījumu.

Kopš Fulbraita programmas izveidošanas 1946. gadā vairāk nekā 189 000 ārvalstu pilsoņu devušies uz Amerikas Savienotajām Valstīm studēt, pasniegt, lasīt lekcijas vai veikt zinātniskus pētījumus. Vairāk nekā 101 000 amerikāņu devušies uz ārzemēm.

Amerikas Savienotajās Valstīs Fulbraita programmu finansē ASV Valsts departaments ar ASV Kongresa gadskārtējo piešķīrumu.

Stipendijas ir pieejamas ASV pilsoņiem maģistratūras un doktorantūras studijām, zinātniekiem ar doktora grādu pētījumu veikšanai, kā arī pasniegšanai universitātes vairāk nekā 140 pasaules valstīs. Citu valstu pilsoņiem stipendijas ir pieejamas līdzīgu mērķu realizēšanai Amerikas Savienotajās valstīs.

Informācija ASV pilsoņiem

Ārzemēs Fulbraita programmu administrē divpusējās Fulbraita komisijas. Valstīs, kur šādas komisijas nav izveidotas, Fulbraita programmu administrē ASV Vēstniecības Preses un kultūras nodaļa.

Dž. Viljams Fulbraits (1905. – 1995.)

Senators Fulbraits dzimis 1905. gada 9. aprīlī Samnerā, Misūri štatā. Viņš ieguva izglītību Ārkanzasas Universitātē, kur 1925. gadā saņēma bakalaura grādu politoloģijā. Pēc tam viņš ieguva Rodsa stipendiju studijām Oksfordas Universitātē, kur ieguva maģistra grādu.

Atgriezies Amerikas Savienotajās Valstīs, Fulbraits studēja tiesību zinātnes Džordža Vašingtona Universitātē Vašingtonā. Divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados viņš strādāja Tieslietu departamentā un bija pasniedzējs Džordža Vašingtona Universitātes Tiesību zinātņu fakultātē. 1936. gadā viņš atgriezās Ārkanzasā, kur bija tiesību zinātņu pasniedzējs, bet no 1939. līdz 1941. gadam – Ārkanzasas Universitātes prezidents, tolaik būdams jaunākais universitātes prezidents visā valstī.

1942. gadā viņš iesaistījās politikā un tika ievēlēts ASV Pārstāvju palātā, bet 1943. gadā kļuva par Kongresa un Ārlietu komitejas locekli. Tā paša gada septembrī palāta pieņēma Fulbraita rezolūciju, kas atbalstīja starptautisko miera uzturēšanas mehānismu, mudinot ASV iesaistīties struktūrā, kas vēlāk kļuva par Apvienoto Nāciju organizāciju, un tādējādi Fulbraits nonāca visas valsts uzmanības centrā.

1944. gadā viņu ievēlēja ASV Senātā, un viņš tajā strādāja no 1945. līdz 1974. gadam, kļūstot par vienu no visietekmīgākajiem un vispazīstamākajiem Senāta locekļiem. 1946. gadā Senāts bez diskusijām pieņēma viņa ierosināto likumdošanu par Fulbraita stipendijas nodibināšanu. Tās pirmie dalībnieki devās uz ārzemēm 1948. gadā, finansējumu nodrošināja kara reparācijas un ārzemju aizdevumu atmaksas Amerikas Savienotajām Valstīm. Šai programmai bijusi ārkārtīga ietekme visā pasaulē. Kopumā bijis vairāk nekā 250000 Fulbraita stipendiātu, un daudzi no viņiem devuši būtisku ieguldījumu gan savās valstīs, gan arī veicinājuši vispārējā savstarpējās saprašanas mērķa sasniegšanu.

1949. gadā Fulbraits kļuva par Senāta Starptautisko attiecību komitejas locekli. Laika posmā no 1959. līdz 1974. gadam viņš bija tās priekšsēdētājs, visilgāk šajā amatā bijušais komitejas priekšsēdētājs tās pastāvēšanas vēsturē. Viņa karjera Senātā izcēlās ar ievērojamiem pretējā viedokļa paušanas gadījumiem. 1954. gadā viņš bija vienīgais senators, kurš balsoja pret senatora Džozefa Makartija vadītās Pastāvīgās izmeklēšanas apakškomitejas izveidošanu. Viņš arī iesniedza ļoti nopietnus iebildumus prezidentam Kenedijam pirms iebrukuma Cūku līcī 1961. gadā.

Īpašu uzmanību viņš izpelnījās kā spēcīga balss haotiskajā Vjetnamas kara laika periodā, kad viņš vadīja Senāta sēdes par Amerikas Savienoto Valstu politiku un kara vešanu. 1963. gadā Valters Lipmans rakstīja par Fulbraitu: "Viņš Vašingtonā nospēlēja neaizvietojamu lomu. Neviens cits nav tik ietekmīgs un arīdzan tik gudrs, un, ja paceltos jautājums par viņa izstumšanu no sabiedriskās dzīves, tā būtu nacionāla katastrofa."